?

Log in

No account? Create an account

Kas tas ir

Mēs, kas esam radošā apvienība URBANTRIP, vismaz reizi gadā organizējam 1-2 nedēļas garus pasākumus, kuros piedalās dažādu valstu un tautu fotogrāfi. Kas no tā sanāk, var skatīt www.urbantrip.lv un www.photoroad.lv; šovasar (2008) esam nolēmuši par to arī blogot. Atbalstiet mūs un aiciniet arī savus draugus sekot jaunumiem šajā blogā - gan tiešā veidā, gan caur RSS plūsmu. Paldies!

.tagad

Par mūsu pēdējā laika aktivitātēm

Nu re, šobrīd ir tieši tāds laika posms, kurā var veikt zināmus padarītā un vēl darāmā kopsavilkumus un pastāstīt par tiem arī Jums. Runāsim gan par izstādēm, gan mājaslapām, gan arī taustāmām grāmatām. [lasīt izklāstiņu]

Tā paiet pilsētas godība

Fotogrāfiju kolekcija, kurā neliela daļa tapusi arī "Robeža, kura vieno" ietvaros.

OFFTOPIC

Šodien, ja ir vēlme, ir iespējams apmeklēt atklāšanas pasākumu kādai citai URBANTRIP aktivitātei PHOTOROAD ietvaros - 2007. gada vasaras projektam "Baltijas ceļš".

Durvis vērs izstāde ar multimediālu saturu foto pasaulē: projekcijas un bildes. Fotoprojektu no plkst. 22.00 atbalstīs vairāki muzikālie virtuozi: Sound Meccano, Nikotīns, Elvi Soulsystems, Britis(c)h Petroleum, Ivarz un citi foto muzikālie draugi.

Kāds lielisks foto

Nenoturos, atklātībai nenodevis šo bildi - tā vairāk nekā lieliski raksturo mūsu projekta ikdienu. Fotogrāfijas (c) - Ģirts Raģelis.

01-09-2008

Teju no visiem dalībniekiem ir savāktas bildes, nu graužam zīmuļus un gudrojam izstādes konceptu. Bez šaubām, pirmā izstāde notiks Rīgā, taču jau padomā ir arī otra. Kur - tas pagaidām lai paliek noslēpums. Vēl vēlāk, ļoti iespējams, izstāde paviesosies arī citās dalībvalstīs (piemēram, ar Zviedriju šāda sadarbība jau izveidojusies sen; Stokholmā ekspozīciju līdz šim piedzīvojuši divi UrbanTrip projekti).

Pirmās izstādes potenciālais sākuma laiks - šī gada oktobra beigas / novembra sākums.

Bilance uz 19. augustu

Šobrīd ir savāktas gandrīz pilnas fotogrāfiju kolekcijas no latviešiem un īriem, nedaudz iekavējas to savākšana no lietuviešiem un zviedriem, taču katram, protams, ir attaisnojums. Pie tam šoreiz pamatots. Lietuvieši vienlaikus ir spiesti organizēt savu dalību mūsu poļu kolēģu projektā, ar kuriem visi kopā sadarbojāmies 2007. gadā; zviedri visdrīzāk strādā pie UrbanTrip reklāmfilmiņas angliskās versijas samontēšanas. Apskatīsimies, kas no tā sanāks.

Man būtu lūgums pie tiem, kas lasa šo blogu - pastāstiet, kādas emocijas un apjausmas Jums par to rodas. Nebaidieties no negatīvas kritikas, un arī es centīšos no tās nebaidīties. Taču es te nedomāju tīri "tehniskas" lietas - zinu bloga vājās vietas, atraktivitātes un plaša vizuālā materiāla iztrūkumu - taču jautājums ir vairāk par to, ko tad mums tomēr ir izdevies aiznest līdz lasītāja apziņai, - nevis ko mums vēl vajadzētu te izdarīt, bet kā Jums jau šobrīd projekts izskatās no malas kopumā.

Četrpadsmitā augusta bilance

Piedodiet, ka tik ilgi nekas nav rakstīts - jau esmu saņēmis par to pirmos pārmetumus. Patreiz notiek projektā iegūto fotogrāfiju apkopošana, kas nebūt nav tik viegls un īss process, kā varētu likties. Katram māksliniekam ir savi kritēriji, pēc kuriem atlasīt bildes, ko vispār var plašākai pasaulei parādīt - un tas prasa laiku. Domājams, tikai labi ja pāris nedēļu laikā izdosies kaut ko vērā ņemamu savākt, tāda nu reiz ir parastā līdzīgu projektu pieredze.

Šodien tīri tāpat vien, bez jebkādas īpašas apakšjēgas rādu Jums savu projekta hroniku - tāpat vien, lai Jums rastos apmēram 1% liela nojausma par to, kas īsti notika šajās nedēļās. Vairāk solu rādīt nākamnedēļ, kad būs materiāls arī no citiem. Vienkārši liekas, ka vēl ir pāragri publicēt "īstās" bildes, kas vēlāk parādīsies arī izstādē. Tad jau Jūs nemaz uz to nenāksiet, vai ne?

Te ir tikai manas fotogrāfijas - un arī tad vien tās, kuras NEBŪS izstādē. Noģiedamā hronika :D

Skat, skat!Collapse )

1. posma beigas

Ar šodienu noslēdzies projekta "mobilais posms"; tagad vieta tiek dota tā gaitas izvērtēšanai un tālākās darbības (tai skaitā izstādes un dalībvalstu iespējamo atbildes projektu) plānošanai. Nu būs iespēja arī vairāk piekļūt internetam un ierakstīt kaut ko arī šeit.

Turpmāk par pamata rakstītāju šai blogā ir uzskatāms apvienības "UrbanTrip" vadītājs Džerijs Šterns, no viņa arī pirmajā personā visi teksti.

Kopumā projekts vērtējams kā ļoti izdevies, bija interesants maršruts un lieliska komanda. Visvairāk tas izpaudās stresa situācijās - visi bija gatavi viens otram palīdzēt un glābt pasauli. Bet stresa situāciju kā tādu pietika - lai vai minu kaut gadījumu, kad lietuviešu kolēģiem ceļā nomira automašīna. Un nevis tā vienkārši, bet pavisam - saplīsa dzinējā kāda siksna, kuru uz vietas nopirkt nevarēja, bija jāpasūta un jāgaida vairākas dienas. Jāteic gan, melnajam mākonim bija neliela zelta maliņa - tas notika pavisam netālu no manām lauku mājām, tāpēc man bija, tā teikt, kam piezvanīt. Kaimiņi palīdzēja mums nogādāt mašīnu līdz servisa stāvvietai un atveda arī pašu meistaru, kuram todien bija brīvdiena. Tiešā veidā tas nepalīdzēja, protams - kā jau teicu, vaina bija lokāli nelabojama. Taču zināmu sirdsmieru tas tomēr deva, un arī mašīna tad bija drošībā, nevis kaut kur uz ceļa. Pēc šī notikuma vakarā rīkojām pikniku pie ugunskura - un tajā par īstu himnu kļuva Montija Pitona dziesmiņa "Always look on the bright side of life".

Prieks ir arī par to, ka vietējai, latviešu komandai nu ir pievienojušies vairāki jauni, aktīvi cilvēki, kas vēlas iesaistīties arī turpmāko projektu organizēšanā.

Kamēr vēl ir nedaudz brīva laika, nu ķeršos pie bildēm, lai varu pēc iespējas ātrāk parādīt Jums šo to no vizuālā materiāla. Vēlāk rakstīšu arī dažādas sakrājušās atmiņas no ceļojuma - gan savas, gan citu dalībnieku stāstītas. Gaidiet! Blogs būs aktīvs līdz pat izstādei rudenī un, iespējams, pat ilgāk.

Daugavpils rajons

Džerijs: "Šodien apciemojām jau agrāk redzētas vietas Piedrujā, kur savulaik bijām projekta DAUGAVAS ABAS MALAS ietvaros. Satikām agrāk bildētus cilvēkus, kuru ikdienā tas bija ļoti patīkams pārsteigums, īpaši jau par dāvanā saņemto projekta grāmatu, kurā viņi ieraudzīja arī sevi. Pabijām arī Piedrujas robežpunktā, tikāmies interesantā diskusijā ar robežsargiem, daži pat uzkāpa antenu tornī (cik nu kurš augstu spēja izturēt). Starp citu, viena no pirmajām vietām, kur es patiesi redzēju pierobežas cilvēkus, iespējams, apzināmies savu eiropeisko identitāti - Piedrujas katoļu baznīcā virs ieejas bija piekārts ES karogs."

GarJānis: "Filosofiskajā līmenī man šī diena – augusta pirmās 24 stundas pagājušas domājot par to, cik lielā mērā mēs paši ietekmējam savu dzīvi. Es runāju par to, ka vairākiem desmitiem fotogrāfu vairākās mašīnās no punkta A uz punktu B ir jānokļūst vienā laikā un tātad noteikumi un iespējas visiem ir vienādas. So. Kā mēs to izmantojam? Kā mēs ar to rīkojamies?
Piemērs. Vienā mašīnā ir 3-4 fotogrāfi. Viena mašīna no šosejas nogriežas tur kur zīmē tāds un tāds kultūras piemineklis, kur uzņem dažas bildes ar zvaigzni pieminekļa galā, granītā iegravētu uzrakstu un pāris novītušām neļķēm. Tikmēr citi fotogrāfi sava auto stūri vērš uz kādas vientulīgas piecstāvu mājas pagalmu, kurā satiek bērnus, kas vasaras brīvdienās ieradušies paciemoties pie vecmāmiņās mazpilsētā.
Neviens no šiem notikumiem nav ne labāks, ne sliktāks, tomēr katrs no šiem notikumiem mūs noved pie kaut kāda kopsaucēja.
Tad vēl viens no auto šoferiem vietējam iedzīvotājam jautā pēc ceļa uz ēdnīcu, bet saņem nelaipnu atteikumu, ka tādu vietu pilsētā neesot, kamēr citu auto stūrējošs fotogrāfs tādu vietu tomēr atrod.
Tad pēc šādu notikumu virknes man ir jautājums – vai mēs paši izlemjam savu likteni vai tomēr to mūsu vietā izlemj kāds cits?
Atbildes pagaidām man vēl nav, taču domāju, ka lielā mērā atbildi mēs atradīsim izstādē ROBEŽA, KAS VIENO."

Valka-Gulbene-Zilupe

Džerijs: "Diemžēl ar to rakstīšanu nesanāk tik aktīvi, kā būtu gribējies - tieši pierobežas zonā internets ir visai reta parādība. Par to apsolos Jums varen daudz ceļa īpašo notikumu aprakstīt laikā starp projekta beigām un plānotās izstādes atklāšanu - sākot no svētdienas vakara. Jo iespaidu ir patiešām daudz, un arī īpašo mirkļu netrūkst. Šobrīd mūsu šodienas ekipāža (Džerijs, Jānis, Diāna) atrodas Rēzeknē - ar mašīnas purnu Zilupes virzienā. Runā, ka tur mūs gaidot viesu nams, kurā gulēt nāksies uz matračiem. Rīt tiksimies ar Latvijas-Krievijas robežsardzi, apskatīsim viņu darbacietu un uzzināsim notikumus iz šīs profesijas pārstāvju dzīves."

Ainaži - Valka

Džerijs:
"Atceraties, kā es Jums vakar tā smuki samelojos, ka nav, ko bildēt? Muļķības, ir daudz - tikai vakar nebija tās īstās iedvesmas. Šodien būtu tik daudz ko pastāstīt, taču nav diemžēl daudz laika rakstīšanai. Še būs īsumā daži iespaidi. Startējot no Ainažiem, katra ekipāža sekoja savam maršrutam; mēs ar Annu braucām caur Staiceli. Ap Viķiem kādās mājās bildējām siena talcinieku, likās, tādā vietā nemaz varbūt elektrības nav, bet nē, vīram pat internets ievilkts esot. Viņa māja kādreiz esot bijusi "rajona centrs", kur bijis krogs, uz kuru citi ar zirgiem braukuši no Latvijas un Igaunijas. Taču ceļa gan īsta tur nav - kartē gan ir, taču tikai kā potenciāls, nevis reāls. Patiesībā tur ir ar karodziņiem iezīmēts pļavas sektors, pa kuru šļūcām uz mašīnas vēdera. Pēc pļavas mašīna nosprāga un kādu laiku negribēja ļauties iedarbināt - taču tomēr izķepurojāmies kaut kā. Iespaidu vēl ir daudz, ko stāstīt, taču laika, kā jau teicu nav - pacentīšos varbūt kādā citā brīdī tikt pie tīkla un uzrakstīt vairāk. Tur būs lērums visa kā - gan par Dieva pamestiem robežpunktiem, gan par sašautām mašīnām, gan par savdabīgiem cilvēkiem, gan par autobusu pieturām ceļā no nekurienes uz nekurieni un pārdomām par dzīvi. Uz tikšanos vēlāk!"

pirmā diena

Pirmās dienas vakarā UrbanTrip kuģis ir pietauvojies kādā no Ainažu ostām, brašie pirāti izbiruši kur kurais - patiesību sakot, ir pagrūti uzreiz no pilsētas ierastā trokšņa pārmesties pierobežas klusumā un "iebraukt" tajā, kas tiks darīts tuvākajās nedēļās. Ainažu pusē pie igauņu robežas arī nav pārāk daudz lietu, kuras bildēt, lai gūtu iedvesmu. Ja nu vienīgi pa ceļam šosejas malā rastais mirušais stārķis... Un pēc skata ne vairāk dzīvībai tuvs alkofāgs uz kādas pieturas sola. Taču nē, šis tas jau ir rodams, taču traki traucē intensīvā saules gaisma. Vislabākais būtu doties bildēt tagad (11 minūtes pēc saules rieta) - taču nogurums dara savu. Taču pieredze rāda, ka pusnaktī atvērsies otrā elpa, un taps bildes. Rīt pastāstīsim Jums vairāk.

priekšvakars

- rīt ap pusdienlaiku tiekamies ar iebraukušajiem ārzemniekiem Rīgas centrā un startējam Ainažu virzienā. Patiesi grūti pateikt, kā izdosies tuvākajās dienās blogot, taču cerība jau vienmēr ir uz to labāko.

- patiess prieks, ka beidzot Tas Notiks. Jo gatavošanās vienmēr mēdz būt nervozitātes pilna, kas beidzas līdz ar ceļa uzsākšanas brīdi. Jo vienkārši ir jau par vēlu satraukties :D

MIX

Šodien ir publicēts neliels raksts pilsoniskās žurnālistikas portālā mix.lv
http://jerry.mix.lv/articles/urbantrip-robeza-kas-vieno

centrālā doma, starp citu

Laikā, kad pasaulē arvien redzamāka ir globalizācija, ir svarīgi apzināties piederību savai valstij, kā arī apzināties kopīgo identitāti - kas mēs esam. Mūsdienas rit attīstības laikmeta zīmē. Katru jaunu dienu tiek izgudrots kas jauns, līdz ar to cilvēki ir iemācījušies pieņemt jauno. Tā ir nemitīga attīstība, arī teritoriju ziņā. Nesen parakstītais Šengenas līgums praktiski padara visu Eiropu par vienu valsti. Tādējādi mūs, Eiropā dzīvojošos - par Eiropas pilsoņiem. Skaidra lieta, ka iekšzemē dzīvojošie dauz spēcīgāk apzinās savu piederību savai valstij un uzsver savu identitāti, tāpēc viņiem ES pilsonību pieņemt ir grūtāk. Taču kā ir ar cilvēkiem, kas visu savu dzīvi ir pavadījuši pierobežā? Tie, kuri ir pieraduši vakarā skatīties "Panorāmu", graužot cepumus, kas pirkti par Igaunijas kronām. Nesalīdzināmi atšķirīga ir šo cilvēku spēja pieņemt jauno. Arī to, ka esam Eiropas pilsoņi. Ne tikai Latvijas, bet nu jau arī Eiropas. lasīt vairākCollapse )

Kopsavilkums uz 19. jūliju

Ir notikušas tikšanās ar īru, lietuviešu un zviedru delegāciju pārstāvjiem un izplānoti maršruta posmi; startējam no Rīgas 28. jūlijā.

Kopsavilkums uz 7. jūliju

Esam atgriezušies Rīgā pēc plānošanas semināra. Fotoceļš "Robeža, kas vieno", kurā piedalīsies fotogrāfi no Latvijas, Lietuvas, Zviedrijas un Īrijas, notiks jūlija beigās / augusta sākumā; plānotais maršruts - Latvijas sauszemes pierobežas zona, sākot no Ainažiem un beidzot pie Rucavas. Pēc tā noslēguma, domājams, tradicionāli sagaidīsiet arī izstādi - gan reālo, gan virtuālo. Visā gatavošanas, realizēšanas un pēcpasākumu laikā centīsimies regulāri blogot, lai Jūs būtu lietas kursā par notiekošo.

Projekts - apstiprināts

Tātad, jaunā Fotoceļa projekts "Robeža, kas vieno" ir apstiprināts no fonda puses; sākam gatavoties un precizēt norises plānojumu. Sekojiet ziņām!

Līdz šim notikušie Fotoceļi

1. fotoceļš - "Daba pilsētā. Pilsēta dabā." (2005) [info]
2. fotoceļš - "Daugavas abas malas" (2006) [info]
3. fotoceļš - "Baltijas ceļš" (2007) [info]

ārpus Fotoceļiem r/a URBANTRIP nodarbojas arī ar citādiem projektiem un aktivitātēm; sīkāka informācija atrodama mājaslapā www.urbantrip.lv