urbantrip

OFFTOPIC

Šodien, ja ir vēlme, ir iespējams apmeklēt atklāšanas pasākumu kādai citai URBANTRIP aktivitātei PHOTOROAD ietvaros - 2007. gada vasaras projektam "Baltijas ceļš".

Durvis vērs izstāde ar multimediālu saturu foto pasaulē: projekcijas un bildes. Fotoprojektu no plkst. 22.00 atbalstīs vairāki muzikālie virtuozi: Sound Meccano, Nikotīns, Elvi Soulsystems, Britis(c)h Petroleum, Ivarz un citi foto muzikālie draugi.

  • Current Music
    Sharza Harza - Want It So Bad
urbantrip

Kāds lielisks foto

Nenoturos, atklātībai nenodevis šo bildi - tā vairāk nekā lieliski raksturo mūsu projekta ikdienu. Fotogrāfijas (c) - Ģirts Raģelis.

  • Current Music
    Rita Pavlone - Bella Ciao
urbantrip

01-09-2008

Teju no visiem dalībniekiem ir savāktas bildes, nu graužam zīmuļus un gudrojam izstādes konceptu. Bez šaubām, pirmā izstāde notiks Rīgā, taču jau padomā ir arī otra. Kur - tas pagaidām lai paliek noslēpums. Vēl vēlāk, ļoti iespējams, izstāde paviesosies arī citās dalībvalstīs (piemēram, ar Zviedriju šāda sadarbība jau izveidojusies sen; Stokholmā ekspozīciju līdz šim piedzīvojuši divi UrbanTrip projekti).

Pirmās izstādes potenciālais sākuma laiks - šī gada oktobra beigas / novembra sākums.

  • Current Music
    Ministry - Game Show
urbantrip

Bilance uz 19. augustu

Šobrīd ir savāktas gandrīz pilnas fotogrāfiju kolekcijas no latviešiem un īriem, nedaudz iekavējas to savākšana no lietuviešiem un zviedriem, taču katram, protams, ir attaisnojums. Pie tam šoreiz pamatots. Lietuvieši vienlaikus ir spiesti organizēt savu dalību mūsu poļu kolēģu projektā, ar kuriem visi kopā sadarbojāmies 2007. gadā; zviedri visdrīzāk strādā pie UrbanTrip reklāmfilmiņas angliskās versijas samontēšanas. Apskatīsimies, kas no tā sanāks.

Man būtu lūgums pie tiem, kas lasa šo blogu - pastāstiet, kādas emocijas un apjausmas Jums par to rodas. Nebaidieties no negatīvas kritikas, un arī es centīšos no tās nebaidīties. Taču es te nedomāju tīri "tehniskas" lietas - zinu bloga vājās vietas, atraktivitātes un plaša vizuālā materiāla iztrūkumu - taču jautājums ir vairāk par to, ko tad mums tomēr ir izdevies aiznest līdz lasītāja apziņai, - nevis ko mums vēl vajadzētu te izdarīt, bet kā Jums jau šobrīd projekts izskatās no malas kopumā.

  • Current Music
    Dave Matthews Band - When the World Ends [Oakenfold remix]
urbantrip

Četrpadsmitā augusta bilance

Piedodiet, ka tik ilgi nekas nav rakstīts - jau esmu saņēmis par to pirmos pārmetumus. Patreiz notiek projektā iegūto fotogrāfiju apkopošana, kas nebūt nav tik viegls un īss process, kā varētu likties. Katram māksliniekam ir savi kritēriji, pēc kuriem atlasīt bildes, ko vispār var plašākai pasaulei parādīt - un tas prasa laiku. Domājams, tikai labi ja pāris nedēļu laikā izdosies kaut ko vērā ņemamu savākt, tāda nu reiz ir parastā līdzīgu projektu pieredze.

Šodien tīri tāpat vien, bez jebkādas īpašas apakšjēgas rādu Jums savu projekta hroniku - tāpat vien, lai Jums rastos apmēram 1% liela nojausma par to, kas īsti notika šajās nedēļās. Vairāk solu rādīt nākamnedēļ, kad būs materiāls arī no citiem. Vienkārši liekas, ka vēl ir pāragri publicēt "īstās" bildes, kas vēlāk parādīsies arī izstādē. Tad jau Jūs nemaz uz to nenāksiet, vai ne?

Te ir tikai manas fotogrāfijas - un arī tad vien tās, kuras NEBŪS izstādē. Noģiedamā hronika :D

Collapse )
  • Current Music
    Tapping the Vein - Butterfly
urbantrip

1. posma beigas

Ar šodienu noslēdzies projekta "mobilais posms"; tagad vieta tiek dota tā gaitas izvērtēšanai un tālākās darbības (tai skaitā izstādes un dalībvalstu iespējamo atbildes projektu) plānošanai. Nu būs iespēja arī vairāk piekļūt internetam un ierakstīt kaut ko arī šeit.

Turpmāk par pamata rakstītāju šai blogā ir uzskatāms apvienības "UrbanTrip" vadītājs Džerijs Šterns, no viņa arī pirmajā personā visi teksti.

Kopumā projekts vērtējams kā ļoti izdevies, bija interesants maršruts un lieliska komanda. Visvairāk tas izpaudās stresa situācijās - visi bija gatavi viens otram palīdzēt un glābt pasauli. Bet stresa situāciju kā tādu pietika - lai vai minu kaut gadījumu, kad lietuviešu kolēģiem ceļā nomira automašīna. Un nevis tā vienkārši, bet pavisam - saplīsa dzinējā kāda siksna, kuru uz vietas nopirkt nevarēja, bija jāpasūta un jāgaida vairākas dienas. Jāteic gan, melnajam mākonim bija neliela zelta maliņa - tas notika pavisam netālu no manām lauku mājām, tāpēc man bija, tā teikt, kam piezvanīt. Kaimiņi palīdzēja mums nogādāt mašīnu līdz servisa stāvvietai un atveda arī pašu meistaru, kuram todien bija brīvdiena. Tiešā veidā tas nepalīdzēja, protams - kā jau teicu, vaina bija lokāli nelabojama. Taču zināmu sirdsmieru tas tomēr deva, un arī mašīna tad bija drošībā, nevis kaut kur uz ceļa. Pēc šī notikuma vakarā rīkojām pikniku pie ugunskura - un tajā par īstu himnu kļuva Montija Pitona dziesmiņa "Always look on the bright side of life".

Prieks ir arī par to, ka vietējai, latviešu komandai nu ir pievienojušies vairāki jauni, aktīvi cilvēki, kas vēlas iesaistīties arī turpmāko projektu organizēšanā.

Kamēr vēl ir nedaudz brīva laika, nu ķeršos pie bildēm, lai varu pēc iespējas ātrāk parādīt Jums šo to no vizuālā materiāla. Vēlāk rakstīšu arī dažādas sakrājušās atmiņas no ceļojuma - gan savas, gan citu dalībnieku stāstītas. Gaidiet! Blogs būs aktīvs līdz pat izstādei rudenī un, iespējams, pat ilgāk.
  • Current Music
    The Avalanches - Since I Left You
urbantrip

Daugavpils rajons

Džerijs: "Šodien apciemojām jau agrāk redzētas vietas Piedrujā, kur savulaik bijām projekta DAUGAVAS ABAS MALAS ietvaros. Satikām agrāk bildētus cilvēkus, kuru ikdienā tas bija ļoti patīkams pārsteigums, īpaši jau par dāvanā saņemto projekta grāmatu, kurā viņi ieraudzīja arī sevi. Pabijām arī Piedrujas robežpunktā, tikāmies interesantā diskusijā ar robežsargiem, daži pat uzkāpa antenu tornī (cik nu kurš augstu spēja izturēt). Starp citu, viena no pirmajām vietām, kur es patiesi redzēju pierobežas cilvēkus, iespējams, apzināmies savu eiropeisko identitāti - Piedrujas katoļu baznīcā virs ieejas bija piekārts ES karogs."

GarJānis: "Filosofiskajā līmenī man šī diena – augusta pirmās 24 stundas pagājušas domājot par to, cik lielā mērā mēs paši ietekmējam savu dzīvi. Es runāju par to, ka vairākiem desmitiem fotogrāfu vairākās mašīnās no punkta A uz punktu B ir jānokļūst vienā laikā un tātad noteikumi un iespējas visiem ir vienādas. So. Kā mēs to izmantojam? Kā mēs ar to rīkojamies?
Piemērs. Vienā mašīnā ir 3-4 fotogrāfi. Viena mašīna no šosejas nogriežas tur kur zīmē tāds un tāds kultūras piemineklis, kur uzņem dažas bildes ar zvaigzni pieminekļa galā, granītā iegravētu uzrakstu un pāris novītušām neļķēm. Tikmēr citi fotogrāfi sava auto stūri vērš uz kādas vientulīgas piecstāvu mājas pagalmu, kurā satiek bērnus, kas vasaras brīvdienās ieradušies paciemoties pie vecmāmiņās mazpilsētā.
Neviens no šiem notikumiem nav ne labāks, ne sliktāks, tomēr katrs no šiem notikumiem mūs noved pie kaut kāda kopsaucēja.
Tad vēl viens no auto šoferiem vietējam iedzīvotājam jautā pēc ceļa uz ēdnīcu, bet saņem nelaipnu atteikumu, ka tādu vietu pilsētā neesot, kamēr citu auto stūrējošs fotogrāfs tādu vietu tomēr atrod.
Tad pēc šādu notikumu virknes man ir jautājums – vai mēs paši izlemjam savu likteni vai tomēr to mūsu vietā izlemj kāds cits?
Atbildes pagaidām man vēl nav, taču domāju, ka lielā mērā atbildi mēs atradīsim izstādē ROBEŽA, KAS VIENO."
  • Current Music
    Akvarium