?

Log in

No account? Create an account

iepriekšējais raksts | nākamais raksts

centrālā doma, starp citu

Laikā, kad pasaulē arvien redzamāka ir globalizācija, ir svarīgi apzināties piederību savai valstij, kā arī apzināties kopīgo identitāti - kas mēs esam. Mūsdienas rit attīstības laikmeta zīmē. Katru jaunu dienu tiek izgudrots kas jauns, līdz ar to cilvēki ir iemācījušies pieņemt jauno. Tā ir nemitīga attīstība, arī teritoriju ziņā. Nesen parakstītais Šengenas līgums praktiski padara visu Eiropu par vienu valsti. Tādējādi mūs, Eiropā dzīvojošos - par Eiropas pilsoņiem. Skaidra lieta, ka iekšzemē dzīvojošie dauz spēcīgāk apzinās savu piederību savai valstij un uzsver savu identitāti, tāpēc viņiem ES pilsonību pieņemt ir grūtāk. Taču kā ir ar cilvēkiem, kas visu savu dzīvi ir pavadījuši pierobežā? Tie, kuri ir pieraduši vakarā skatīties "Panorāmu", graužot cepumus, kas pirkti par Igaunijas kronām. Nesalīdzināmi atšķirīga ir šo cilvēku spēja pieņemt jauno. Arī to, ka esam Eiropas pilsoņi. Ne tikai Latvijas, bet nu jau arī Eiropas.

Galvenais projekta mērķis ir veicināt jauniešos gan savu nacionālo identitātes, gan Eiropas identitātes apziņu. Rast atbildes uz jautājumiem, ko jauniešiem nozīmē Eiropas pilsonība un vai ir robežas, kas viņus šķir un kas vieno? Projekta gaitā, lai labāk izprastu sevi un Eiropu, jaunieši dzīvos Latvijas pierobežā, kur viņu viens no uzdevumiem būs pētīt ar fotoaparāta palīdzību robežu ietekmi. Meklēt atbildes, vai cilvēki, kas dzīvo pierobežā, izjūt piederību kādai konkrētai valstij. Vai pierobežā vairāk ir attīstījusies Eiropas pilsoniskuma sajūta, nekā tas ir iekšzemē? Kādu pierobežās dzīvojošie redz Latviju un Eiropu tuvākajos desmit gados?

Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem fotogrāfi meklēs atbildes, gan dokumentējot cilvēku dzīves stāstus fotogrāfijās, gan runājot ar tiem un veidojot savus stāstus, kuri pēc tam varētu kalpot kā papildinājumi fotogrāfijām. Un, protams, otrādi. Ko nevar izstāstīt, tas jāparāda, ko nevar parādīt, tas jāizstāsta. Jebkurā gadījumā, galvenais ir saprast un apzināties to, ka būt Eiropas pilsonim nenozīmē zaudēt savu identitāti. Zaudēt savu latviskumu, īriskumu, zviedriskumu vai lietuviskumu.

Ceļojuma gaitā vēlamies kopā ar apmaiņas dalībniekiem iezīmēt vadlīnijas, kas norādītu uz Eiropas pilsoniskumu. Likt jauniešiem manīt un saprast to, ka robežām kā tādām var būt daudz un dažādas funkcijas. Un to zaudēšana ne vienmēr norāda uz savas identitātes atdošanu. Dialogu ceļā rast atbildes uz jautājumu, vai Eiropas pilsonis vēl arvien ir arī Latvietis, viens no nedaudzajiem, nevis viens no bezgala daudzajiem.

Tāpat arī pie mērķiem pieskaitāma ir vēlme iegūt jaunus domubiedrus, paplašināt Urbantrip forumu starptautiskā līmenī, iegūt jaunas zināšanas un skatījumu par Eiropas jauniešu izpratni par Eiropas pilsonību. Īpaši interesantu šo projektu padara tas, ka viena no dalībvalstīm ir Īrija. Valsts, uz kuru devusies liela daļa latviešu. Viņi ir tie, kas visinteresantāk spēs dalīties pieredzē tieši ar identitātes maiņas novērošanu. Kā latvieši ārpus Latvijas apvienojas vai šķeļas. Cik liela daļa no viņiem kļūst vienkārši par kosmopolītiem un cik daudz atzīst Eiropas pilsonību.